A Hidden Artist's Christmas: Revealing the Heart of Jānis

Fluent Fiction - Latvian: A Hidden Artist's Christmas: Revealing the Heart of Jānis
Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:
fluentfiction.com/lv/episode/2024-12-21-23-34-02-lv

Story Transcript:

Lv: Rīgas Mākslas muzejs bija spožs un krāšņs, dekorēts ar Ziemassvētku rotājumiem, kas mirdzēja gaišajās lampu gaismās.
En: The Rīgas Art Museum was bright and splendid, decorated with Christmas ornaments that glittered in the bright lamp lights.

Lv: No muzeja logiem bija redzamas baltas sniegpārslas, kas klusām nolaidās uz Vecrīgas bruģakmeniem, kur svētku tirdziņi krāšņi rotāja ielas, piedāvājot piparkūkas un karstu dzērienu smaržas.
En: From the museum windows, white snowflakes could be seen silently descending on Vecrīga's cobblestones, where festive markets colorfully adorned the streets, offering the scents of piparkūkas and hot drinks.

Lv: Jānis un Māra soļoja pa muzeja plašajām zālēm.
En: Jānis and Māra walked through the wide halls of the museum.

Lv: Jānis, rūpīgi apskatot katru modernās mākslas darbu, jutās citādāk nekā parasti.
En: Jānis, carefully examining each piece of modern art, felt different than usual.

Lv: Viņš bija vietējais mākslas entuziasts, kurš bieži apmeklē izstādes, bet šoreiz viņa sirds sitās straujāk.
En: He was a local art enthusiast who often visited exhibitions, but this time his heart was beating faster.

Lv: Māra, viņa sena draudzene, bija ieradusies no ārzemēm, lai svinētu Ziemassvētkus Rīgā un atjaunotu draudzību.
En: Māra, his longtime friend, had come from abroad to celebrate Christmas in Rīga and renew their friendship.

Lv: "Jāni, cik skaisti!" Māra priecājās, stāvot pie liela abstrakta gleznojuma, kas pievērsa viņas uzmanību.
En: "Jāni, it's so beautiful!" Māra exclaimed, standing by a large abstract painting that had caught her attention.

Lv: Jānis pasmaidīja, mierīgi vērojot viņas reakciju, taču iekšēji cīnījās ar sevi.
En: Jānis smiled, calmly observing her reaction, yet inside he was struggling with himself.

Lv: Viņš vēlējās atzīties Mārai, ka pats ir šī gleznojuma autors.
En: He wanted to confess to Māra that he himself was the artist of the painting.

Lv: Uz gleznas nebija autora vārda, tikai šaurā plāksnīte ar nosaukumu.
En: There was no artist name on the painting, just a narrow plaque with the title.

Lv: "Laiks pastāstīt," Jānis sev teica, tomēr šaubas viņu mocīja.
En: "It's time to tell," Jānis told himself, but doubts plagued him.

Lv: Kā Māra reaģēs?
En: How would Māra react?

Lv: Vai viņa sapratīs viņa nerimstošo vēlmi izteikt sevi caur mākslu?
En: Would she understand his unyielding desire to express himself through art?

Lv: Viņš vienmēr baidījās no draudzības maiņas un Māras iespējami kritiska viedokļa.
En: He always feared the change in friendship and Māra's possibly critical opinion.

Lv: Viens solis sekoja otram, līdz Jānis beidzot apstājās blakus gleznai, kuru viņš slepus mīlēja kā savu radīto bērnu.
En: One step followed another, until Jānis finally stopped next to the painting he secretly loved like his own creation.

Lv: Māra uzmanīgi skatījās uz darbu: "Tā glezna... Tā ir tik iedvesmojoša. Man patīk tās krāsas, dinamika..."
En: Māra was attentively looking at the work: "That painting... It is so inspiring. I love its colors, its dynamism..."

Lv: Jānis ieelpoja dziļi.
En: Jānis took a deep breath.

Lv: Pār viņa lūpām nāca vārdus, kurus viņš tik ilgi turēja sevī: "Māra, tā ir mana glezna."
En: Words he had held within himself for so long came over his lips: "Māra, that is my painting."

Lv: Māra pagriezās,...